savā pēdējā dienā kuldīgā vēl paguvu izbaudīt mazpilsētas birokrātiju un pie viena noskaidrot, tieši cik esmu gatava maksāt par to, lai nebūtu jāmeklē rokā kāds sens darba devējs. 10,70, ja precīzi.

un vēl, šķiet, godam nokārtoju vienu no pirmajiem lielpilsētas mamzeles eksāmeniem - izstaigāju pilsētas šļuru ar zamša zābaciņiem tik gaiši pelēkā krāsā, ka to jau var gandrīz saukt par baltu. mācījos skatīties zem kājām, jo parasti, tankos brienot, pēc tā nav nekādas vajadzības. (šī rindkopa vispār ir speciālveltījums marķīzam - labākais, ko varu izpildīt par šo tēmu.)