šķiet, ka mani ir nolēmuši palutināt pirms izvākšanās no šīsmājas. šodien bijām mežā, atvedām veselas 4 egles, 3 no tām mūsmāju pušķošanai. garākā ir ļoti aptuveni manā augumā, īsākā - kā no īkšķa līdz elkonim, un stāv smilšu burciņā uz galda.

līksmi sist plaukstiņas gan traucēja šaušalīgās vēdergraizes, tā ka tikai gulēt un vaidēt, un gulēt arī tikai uz vieniem sāniem, jo uz otriem guļot i ne elpu ievilkt, taču tas savukārt nodrošināja vēl nelielu lutināšanas devu un dienu gultā ar grāmatu un filmu. visā visumā es jūtos neparasti apmierināta ar dzīvi, un tas nudien ir savādi, tādēļ arī tiek īpaši atzīmēts.

neko jēdzīgu rakstīt man i prātā nenāk, trallallā! not that i ever do it. cheers :)