mazā latvietīša prieciņš - stingstošiem pirkstiem rušināties pa zemi. puķdobes uz ziemu/aiziešanu sakoptas, dārziņš puslīdz arī. padomā tik, miķelīši sen nosaluši un apkrituši, bet studentneļķes pumpuros. atgādina pastāstiņu par liepājniekiem un vēju.

un turpmāk tagu gārdenings varēšu izmantot tikai epopejai "kā ieriktēt puķukastes pie rīgas dzīvokļa mazās istabiņas logiem un iesēt tur dilles un matiolas". ja vien pavasaris nesauks mani uz kuldīgu apstādīt puķdobes. _manas_ puķdobes, ibio.