maniem vērīgākajiem lasītājiem drošvien ir radies tāds priekšstats, ka esmu drūmākais dārzniecības adepts. drūmākais, tas jā. drūms pēc suņa. un tieši tāpēc nemaz arī rokas neceļas kaut ko darīt dārziņā un puķdobēs. tā nu par lielu kaunu jāatzīst, ka tikai šodien beidzot novācu nosalušās, nobrūnējušās asteres uc žēlīga paskata vasaras atliekas un ielasīju krāsaino pupu ražu. un arī tikai viena, vēl kaut kad vasarā garāmejot izmesta komplimenta dēļ. nevis tāpēc, ka ir spars un gribēšana sakopt visu pirms aiziešanas.

bet jāteic, visām samtenēm utml izslavēti ilgziedošām un salcietīgām un kādāmturvēl puķēm lauvmutītes ieliek vienos vārtos. pagājšziem nostāvēja zaļas un ziedošas līdz decembra vidum.