frendlistes lasīšanā (kompensēju izlaistās dienas) tiku līdz "apavu jautājumam". un man ir ko teikt. tradicionālā piebilde - džeki drīkst aizgriezties un nelasīt.

man zūd apavi. gluži kā izkūp gaisā. tādi no senākiem laikiem, bet gaišā piemiņā, tie, kurus gribētos izvilkt no tālākā plauktiņa, uzpucēt un atkal uzvilkt. piemēram baltie mārteni, ehh.

šorīt savās zamša kediņās bridu pa šosejmalas sniegu un domāju par siltajiem, pūkainajiem zābaciņiem, kuri mani gaida mājās.