g8 infotūres pasākums atstāja tādu skumju pēcgaršu.

viss jau it kā jauki un skaisti - atbrauc 2 "ceļojošie misionāri", puisis un meitene, vācieši, angliski runā ne sevišķi labi (meitene, galvenā runātāja, ļoti slikti). uzstellē līdzpaņemto projektoru un laptopiņu, noskaidro, ka publikai ir lielos vilcienos pofig, un sāk rādīt filmiņas. (viena no tām man patika, novilkt var no šejienes, bet to versiju, kas angliski un ar subtitriem, to tur šobrīd nepiedāvā.) visas runas attīstās puslīdz iepriekšparedzami - sākumā tāds aptuvens steitments, kāpēc g8 tikšanās un vienošanās ir sliktas un principiāli neatbalstāmas, turpinājumā arvien šaurākas un šaurākas runas par protesta akcijām, to rīkošanu, tehnisko pusi utml. tā arī tā aiza paplašinās - gan starp puslīdz ignorantu publiku un pieredzējušiem protestētāju bukiem šādās diskusiju pēcpusdienās, gan starp pašiem g8 sammitu un pret-sammitu (counter-summit) rīkotājiem. vieni ceļ arvien augstākas sētas, lai nepielaistu sev tuvumā otros, savukārt otrie lasa lielākus akmeņus, ar kuriem pie izdevības iepiļīt pirmajiem, nu vai vismaz policistiem, vai arī izbliezt "tradicionālo" makdonalda logu. un tā tas arī turpināsies. kāds tur dialogs, ja nopelniem bagāto protestētāju argumenti ir tādi kā "sadārdzināsim viņiem to sammitu rīkošanu tiktāl, kamēr viņi sapratīs, ka tas ir par dārgu un atteiksies tos rīkot".

mazdrusciņ gan tika skarta arī nevardarbīgo, ironisko protesta akciju tematika - klaunādes un karnevāliskie gājieni. (starp citu, zuzann, es atradu vienu disertāciju par pink silver tēmu). bet man vienalga netapa skaidrs, kā viņi domā pielikt punktu g8 pastāvēšanai, un, galvenais, kas tad būs pēc tam.

nu jā, pasaule ir krāsaina un cilvēki ir dažādi, kā sak, bet es vilkšu vien to savu veco nīgro dziesmu - pasaules mainīšana jāsāk ir katram ar sevi pašu. un šitā cīņa ar vējdzirnavām uzdzen skumjas.

p.s. gaidu, kad diskusijā iesaistīsies pitchforks un varbūt vēl kāds apgaismotais.