tieši pirms kādām dienām stāvēju lielveikalā rindā pie kases un garlaikoti pārlaidu skatienu škandālīgajiem virsrakstiem uz dzelteno žurnālīšu vākiem. un nodomāju "nu bļē, kas uz šīs pasaules var likt cilvēkam kļūt par dzeltenās preses reportieri..".

še tev, viņi ir mūsu vidū. as in mūsu, cibiņu.

travīt, travīt!

bet, godīgi sakot, es tā klusi atviegloti nopūtos, jo no potenciālā spotlaita, lai kāds nu viņš tur būtu bijis, esmu notinusi visas makšķerītes un grozos pa aizkulisēm neuzkrītošā pelēkā kardināla kostīmiņā. gļēvi kaut kā, bet vismaz tādi mošķi nekož. varbūt.