|
Aug. 3rd, 2006|03:30 am |
kādu rītu viņš uzmodās, juzdams nāsīs savādu smaku. blakus stāvēja nāve. un nāve teica: "nāc, skriesimies!"
pirms pāris gadiem mums mājās bija veseli divi kronberga & graša 'vilka vienača' diski. abiem pieauga kājas. pēc ilgiem meklējumiem atradu plašajās ārēs. tagadiņ man lēnītēm velkas, nāk, būs. reti brīnišķīgs ieraksts. no tiem, ko uz vientuļu salu ņemt līdzi. ko izplatījumā sūtīt citiem saprātiem. ko 'nākotnes kapsulā' dziļi zemē rakt aizaizaizaiznākamajām paaudzēm.
strauji tad satumsa ceļi un lauki un meži un sniegi, avoti, ezeri, niedrāji, pauguri, krūmāji, sniegi. |
|