|
Jul. 24th, 2006|01:44 am |
un atkal es smejos velnišķīgus smiekliņus. tā ir tāda īpaša smiekliņu zorte, kas atskan tad, kad pielec, ka šis vai tas cibiņš ir pazīstams. un ne jau nu šāds tāds cibiņš, bet no tavas frendlistes. piemēram, viš izrādās tavs topošais priekšnieks (jā, man tā ir bijis) vai arī jauneklis no vecākās klases, kurā tu pirms gadiem n-padsmit esi bijusi iemīlējusies veselu nedēļu. nu labi, varbūt divas (jā, arī tā ir bijis). te tev nav vis nekāds on the internet, nobody knows you're a dog. harr harr harr. |
|