gan sevī, gan citos mani kaitina tas, ka uz priekšstatu par lietām, parādībām, cilvēkiem utt tik lielu iespaidu atstāj attieksme pret konkrēto personu, caur kuru apziņas lokā ienāk lieta, parādība vai cilvēks.

pa vienkāršo - ja trīnītei vai anniņai jānītis vai pēterītis šķiet simpātisks cilvēks, tad viņa daudz pozitīvāk uztvers jānīša vai pēterīša ieteikto lietoto un pat īpaši nemaz neieteikto kafijas šķirni vai lasīto mākslinieka x jauno grāmatu vai klausīto albūmu, viņu draugus un paziņas, viņu uzskatus par vēsturi, mākslu un literatūru. un otrādi, protams.

jā, es ar to nospiedoši daudz sastopos ikdienā.

upd: sastopos ar to daļu, kuru apraksta lakoniskā frāze "un otrādi, protams". par ko arī pukstu.