karstajā pēcpasākuma dienā izaicināju puikas spēlēt futbolu, pēc mača iet peldēties ventā, un tad spēlēt galdatenisu, tāds pats puika vien sanāk vai zinies. bet varētu taču būt smalka jaunkundze, lakot nagus, rūpēties par frizūru, savilkt vienmēr rūpīgi krāsotās lūpiņas pušķītī un dzert kafiju, atšāvusi mazo pirkstiņu no porcelāna tasītes.

uz atvadām apskaujoties, bundzinieks roku no mana vidukļa neatrāva dažas sekundes simtdaļas par ilgu. vai arī man tā ir iegribējies būt tādai jaunkundzei, no kuras vidukļa roku neatrauj tās dažas sekundes simtdaļas, ka es to vienkārši izdomāju.