nedēļu pavadīju audio description vorkšopā, mācījos taisīt audio celiņu, kas ļautu kino piedzīvot neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, un visā visumā apzināties un saprast pieejamības lietas
tas uz visu šo drausmu fona iedeva mazu cerības stariņu, ka varbūt tomēr cilvēce nav pilnībā norakstāma
ļoti trūkst vārdu par neaptveramajām kara šaušalām, es nevaru teikt zvērības, jo zvēri tā nedara, es nevaru teikt necilvēki, jo tā ir tieši tā pati dehumanizācija, kas to visu padara iespējamu, ai mīļie draugi, kā vispār būt