vakar pārnācu mājā no jogas krietni atkāpusies no суета сует, nulle vēlēšanās vērt vaļā internetus un izkaisīt uzmanību un mieru (parasti man tā nemēdz būt), ilgi sēdēju un skatījos uz kaķiem, kuri jau pavisam neparasti tuvu viens otram gulēja uz divdesmit pirmā gadsimta mūrīša – virtuves siltās grīdas, un domāju, nē, pat ne domāju, jutu par dzīves un nāves duālismu