par tiem gurķiem runājot
pateicos par īkšķiem, sanāca reāli mazsālīti gurķi!
pirmajā dienā, pēc kādām stundām sešām mazsālīšanās, bija vēl tikai viegli iesālījušies, bet nākamajā dienā bija īstāki par īstu, nevis "kaut kas līdzīgs", bet tiešām mazsālīti gurķi!
nu ok, es tur ieliku ne tikai citronzāli, bet arī citronkoka zariņu ar lapām, līdz ar to bija ievērojama citrusīga nots
omīte (kuru vispār grēka darbs ir saukt par omīti, viņa ir krustmāmiņa, tāda skaista krustmāmiņa, tikai rosās kā omīte un visus baro kā omīte, tāpēc grēkojam un saucam par omīti) bija apmierināta ar gurķiem, sauca mani par moloģec, kas ir patīkama pārmaiņa no tā, ka visu pārējo laiku par mani teica krasivaja (un vēl viņai ļ. patika mans vienā šmotkērijā savāktais dzeltenais džemperītis, ķiķināja, ka jāatdod viņai)
viņa tik superīgi runā krieviski – vārdos, ne teikumos, bet tik labi sanāk
man pats mīļākais bija "ģeņgi, smotreķ, huļigan" – "bērni, pieskatiet mantas, kad ejat uz bīču, lai nenosper"