šajā brīnumšķīgajā laikā, kad vairumu cilvēku interesē svētki, bet mani – tas, ka pūķim nocirstās galvas vietā izaug trīs un kā lai ar to cīnās, un tā visu decembri, un cilpa ap kaklu savelkas arvien ciešāk, ar mani tomēr ir notikušas šādas tādas ziemassvētku lietas tātad, rasbainieka sezonas daidžests biju korporatīvajā eglē, un tas tiešām bija ziemassvētcīgi, man bija frizūra ar pāva spalvu, un friziere puspajokam teica "jāuztaisa tā, lai turas līdz rīta gaismai", un tiešām, egļot beidzu deviņos no rīta, ko var darīt, ka tā rīta gaisma nāk tik vēlu (ja kas, frizūra tik ilgi jau nu neturēja) pirmssvētku dienā man rīta vingrošanā (kādreiz kautskis bija šokā un krita trolejbusā par to, ka rasbainieks bez spaidiem un viltus iet uz jogu astoņos no rīta – varu iepriecināt, es to atkārtoju, kad vien varu) uzlika silent night šineidas izpildījumā, tas ir neganti skaisti, un varbūt pat pavisam loģiski tādas dienas beigās attapos ar jz. chaj lēkājot pie cara laika mūzikas™ rudaka diskotēkā – viņš uz to bija uzcirties salaveča cepurē UN krekliņā ar uzrakstu and the bells are ringing out for christmas day, aiz kam viņam nācās arī šo dziesmu uzlikt, reti laba ziemassvētku diskotēka, goda vārds nu un ziemassvētku dienā nodarboties ar dārzkopību man vienmēr ir paticis
|