par keiva filmu neko jau nevar pateikt, viņa ir vienkārši jāskatās (bet kino bija tikai šodien, kas palaida garām, tas palaida)
survival kita atklāšanā aši un zaglīgi aplūkojām mākslu ar lukturīšiem (īpaši romantiski ir ar lukturīti aplūkot fišera zāli), jo tā jau kļūst par tradīciju, ierasties, kad slēdz ciet (un āfterpārtijā spēlēja tikai makarenu, goda vārds)