es te lūdzu mazliet paķērkšu par pasaules gala neizbēgamo tuvošanos, ja?
ar vienu roku dobē lasu zemenes, ar otru no zāliena paceļu jau pavisam ēdamu ābolu, ir jūlija vidus

fabrikas meitenes dzīvē pēc dienas pie virpas tiešām nav nekā labāka galvas noņemšanai kā tupēšana pie puķdobes, izkniebjot lauvmutītes, jopt, man tik sen nav bijusi īsta puķdobe (šī arī nav, viņā ir zemenes un tomāti, but we're getting there)

zitahs sinjahs: jānopērk jaunas sporta čības, man reiz čukstēja jānis žilde
(nu labi, īstenībā viņš čukstēja ko citu, mēs mēģos dziedājām vienā mikrofonā, un es mazliet nelīdzeni elpoju)
vārdu pa vārdam, tagad es skriešu tamborētās čībiņās
(starp citu, pērkon, kamēr viņas nav sabristas pa āru, jāieprovē kortā, vai ne?)
un koferim arī pietika ar trim diennaktīm, lai pārrastos mājās, apm. ņurd