kad kicīts pie dinozauriem junioriem aizgāja spēlēt futbolu ar maziem portugālietīšiem (te ir tā – dzemdību namā pirmais, ko izdara, ir iedod piespēli, ja paņem, tad dabū portugāles pilsonību), es aizgravitēju uz pirmajām rindām, ja precīzi, uz pusotro (tas ir tā, ka tresījot pačku, ar zodu iesitu priekšā stāvošajam zaķim pa pakausi, trū stōrī, portugālē ir trakoti ērti tādā ziņā) un skatījos lū bārlovam uz pirkstiem un man ļima ceļi, no lū man vienmēr ļimst ceļi, un jūs varat smieties par dinozauriem, kuri tā kunga divtūkstoš sešpadsmitajā gadā klausās dinozaurus, bet lū ir faking ģeniāls basists
vēl ļoti ļoti brīnišķīgi bija floating points
un redzēt manu mīļāko grupu visā universā vienmēr ir piedzīvojums, tortoise forever