sērijā "lietas, par kurām es nekad nebiju iedomājusies, ka tās būs man aktuālas"
mums te viņdien bija drāma dārzā vienā cēlienā, šķīrām kaķus no vārnām
mazs un nesaprātīgs vārnēns eliss bija devies lielajā dzīvē vai vismaz pastaigā (jo lidot viņš vēl nemāk)
šajā rajonā tādas pastaigas ir iespējamas tikai pa kaķu un suņu ļ. biezi apdzīvotām teritorijām, jo citādu te nav
katrs suns grib ar vārnēnu elisu padraiskoties un viņu nomedīt, katrs kaķis grib vārnēnu elisu vienkārši nomedīt
vārnēnam elisam līdzi bija arī atbalsta grupa trīs pieaugušu vārnu sastāvā
atbalsta grupai bija trīs režīmi – sēdēt kokā un vērot, sēdēt kokā un nelabi ķērkt, mesties virsū vārnēna elisa medītājiem un nelabi ķērkt
vārnēns eliss ieklumburēja sētas stūrī un bezizejā, tur no vienas puses viņu medīja mazs un nesaprātīgs boldriks, no otras saprātīga kundze gados jenots (par kaķu kļičkām rajonā vispār atsevišķs stāsts, mums ir kaimiņienes jenots un klucis, un ap stūri dzīvo tramps, nu jūs varat iedomāties, kā viņš izskatās)
pa vidu plātījāmies mēs, jo baigi negribas pārbaudīt, kādas tieši ir izredzes cīņā "mazs un nesaprātīgs boldriks vs mazs un nesaprātīgs vārnēns eliss un atbalsta grupa"
beidzās viss, cik varam lēst, laimīgi – vārnēnu dīdītājs kicīts aizšķūrēja vārnēnu elisu uz mazliet plānāk apdzīvotu teritoriju, tur vārnēns eliss ieplaka zālienā, mazliet atpūtās, un pazīstamie nelabie ķērcieni bija dzirdami tikai pēc kāda laika un kādu gabalu tālāk
tāda mums te vasara pilsētā