ļoti priecājos, ka aizgāju uz akadēmijas salidojumu
visādi brīnišķīgi draugi, paziņas un citi cilvēki manā dzīvē – samaisīti, sakratīti un izbērti akadēmijas dārzā, aplaistīti ar alkoholu un appūsti ar dūmiem, tāds spožs kaleidoskops, rīts pienāca trakoti ātri
un pat nekas, ka no sava kursa biju vienīgā (kas vispār ir labs rādītājs, ja ņem vērā to, ka no mūsējiem latvijā atrodas trīs cilvēki)
kas interesanti – nebija ieradies jz. smejmoon, kurš savulaik, lai arī nekā nesaistīts ar mācību iestādi, akadēmijas diskotēkas regulāri izmantoja, lai ērti iepazītos ar meitenēm (un kurš gan viņam to varētu pārmest, ļ. prātīga taktika), un pēc tam šikoja ar publisku puķu klēpju piegādi uz lekcijām
pēc tādas krāšņas nakts nākamā diena ar sakāpinātu jutību un uzņēmību pret apkārtējo pasauli, kāda ir tikai uz labām paģirām, fiksas kāzas, lēni draugi, saulainas pilsētas ielas, running high on dzirkstošais un vseļenskaja ļ.
take me to portugal, take me to spain, i have to see you again and again, pilnīgi negaidīti patvērumu deva the doors, un spanish caravan no manis neatstājas jau otro dienu
visi, kurus satiku un aicināju ciemos – aicinājumi stāv spēkā