15.03.2008. – 28.04.2016.

mīļā ciba
ritu šodien nobrauca
tieši pie mājas, zem logiem
ritu, kura vienīgā no visiem šīsmājas kaķiem uz ielas vispār nekad negāja (vai vismaz nekad nevienam to neizrādīja)
hit and run, nekādu bremzēšanas pēdu, un tas ielā, kura ir praktiski tupiks, 200 metrus gara, bedraina, un pa to brauc tikai vietējie
nu, vismaz tas notika ātri – es biju aizminusies līdz tirgum pēc piena, pēc desmit minūtēm atgriežoties viņa tur gulēja, tikko tikko notriekta un jau mirusi, vienīgi pirmslietus trakais vējš pluinīja asti un lika sekundes simtdaļu cerēt, blakus stāvēja čalis no kaimiņmājas, kuram sirdsapziņa neļāva paiet garām nobrauktam kaķim ar kaklasiksniņu un telefonnumuru uz tās, viņš tieši taisījās zvanīt, ienesa viņu man dārzā un tā es sēdēju un glaudīju mazo dziestošo balto susuriņu ar asins pilīti degungaliņā, līdz atdzisa pavisam
mazo asins peļķīti lietus jau ir noskalojis
bez nāves nav dzīves, bet teikšu jums godīgi, man nāve riebjas
samīļojiet savus dzīvos kaķīšus

(boldrikam šodien mājas arests)