vēsu prātu izsverot, ir skaidrs - tas, ka pētersons mājās nav manīts jau apaļu diennakti, visdrīzāk nozīmē to, ka viņa mums vairs nav. un man ir bail iet viņu meklēt, jo es jau zinu, kā tas ir - atrast nobrauktu kaķīti, kurš tev ir bijis tuvāks, mīļāks un dārgāks par lielo vairumu cilvēku. protams, es ceru, ka preventīvā bloķēšana™ varētu nostrādāt arī šoreiz, un par šīm briesmīgajām bailēm drīz vien varētu atviegloti pasmieties, dod dies, kaut nu tā būtu. bet diennakts bez ķepas speršanas mājās pat uz brītiņu, nemaz nerunājot par ēdienreizēm, pusaugu kaķēnam ir daudz.