man bija brīnišķīga dzimšanas diena
pēc nogurdinošas darba diena gribējās tikai tikt mazliet pieslietai stūrī un nevienu brīdi neuztraukties par visiem vai un kā un kad un kā (sveiki, es gribētu rezervēt šrēdingera galdiņu, tur varētu būt es viena pati vai kādi divdesmit pieci cilvēki)
bet tomēr mēs satikāmies, aizgājām uz portugāļu restorāniņu, ēdām petiscos un dzērām brīnišķīgo alvarinho vinho verde, man dāvināja mazas smieklīgas lietiņas un ziedus, uztraukumu atlaida diezgan ātri, un galu galā mēs dejojām aplītī pie ļoti sliktas un absolūti neatvairāmas mūzikas pēdējā atvērtajā iestādījumā, kurš diemžēl nebija triša, aplītis kļuva arvien mazāks un mazāks, līdz last people standing palika tikai latvieši, jaukumiņi jz. kakjux un jz. pastkartes (mandra, achtung!)
cilvēki ir tik mīļi, es pilnīgi nesaprotu, par ko man tas viss, bet paldies
un šodien neviens (vēl) nav veltījis man moriseja tematisko dziesmu it's not your birthday anymore, there's no need to be kind to you