taizeme bija pret mums ļoti, ļoti vēlīga un jauka
pēc bīča un sēnēm pēkšņi attapties bangkokā bija mazliet wtf, bet jau nākamajā dienā arī bangkoka iekārtojās sirdī uz palikšanu
tam noteikti palīdzēja tas, ka nejauši ietrāpījām dzīvot hipsteru rajonā (izvēle bija starp diviem dzīvokļiem, kas vispār bija pieejami un normāli, un tas otrs bija pilnīgā biznesa rajonā)
ko nozīmē būt hipsterim bangkokā? brūvēt labu kafiju (aleluja!) un rebelīgi cept un ēst burgerus (pfg, jo tās pāris burgernīcas ir piliens lieliskas visāzijas virtuves jūrā, bet vispār katrs pa vienam chiang mai burgerim ar melnu bulciņu mūsu pagalmā apēdām gan)
un hipsteru rajonā praktiski nedzīvo un neapgrozās baltie cilvēki (tikai te mums pasniedza thai spicy, nevis tourist spicy food – no nevainīga garlic&pepper krabja jau vien aizcirtās elpa, labi pavadīts vakars)
vispār līdz pat pēdējām pāris dienām mūsu ceļi nekādi neveda ne uz pielaizīto bangkoku (daži no mums to neapmeklēja vispār), ne uz balto cilvēku rajoniem
viendien gājām uz vjetnamiešu rajonu, naivi cerēdami dabūt tur apēst phō, bet a) phō ir brokastu zupa, bet mēs tik agri neceļamies, un b) vjetnamiešu rajons ir tāda favela, ka tur ar vislabākajiem nodomiem nevar atšķirt, vai šis konkrētais šķūnītis ir dzīvojama telpa, mehāniķa darbnīca vai ēstuve, un arī sabiedriskais transports vjetfavelai met tādu līkumu, ka upes tramvaji pat izmet zigzagu gar pretējo krastu
toties tur ir dažas kristiešu baznīcas, kā arī mūsu mīļākais bārs (fun fact, mēs ar miju taizemē tikām dzīves izdresētas dzert alu, iedomājieties tikai!)
citdien atkal apmeklējām lielo nakts pārtikas tirgu, no kurienes nāk viss ielās sastopamais strītfūds – tur neviens pat necenšas runāt vai saprast angliski, ja reiz esi atnācis (un pat proti pateikt "sveicināti" un "paldies" taju mēlē), tad tu saproti tajiski un basta
rezultātā, kā vienmēr, pēc mūsu čemodāniem var spriest, ka latvijā valda bads
vēl viendien sarīkojām asa sižeta vakaru nelegālo lietu tirgū, bet to bez glāzītes atspirdzinoša dzēriena nevar izstāstīt
kamēr dzīvojām hipsteru rajonā, ik rītu un iespēju robežās arī vakaru gājām peldēt jumta baseinā (katrai zolīdai dzīvojamai ēkai, kas augstāka par pāris stāviem, uz jumta ir baseins, un hipsteru rajonā tas nozīmē, ka ir arī skats, lai arī jumts ir tikai 8. stāvā, jo tiešā tuvumā nav baigi daudz debesskrāpju)
un kad izbeidzās hipsteru rajons, draugi no tonsajas mūs aizsūtīja dzīvot uz tonsajai līdzīgāko backpackeru ielu (kas nav khao san, ja nu kāds padomāja, lai gan tas ir turpat blakus, bet tās šausmas nav līdzīgas tonsajai), kur varēja pārmaiņas pēc aplūkot bīču tūristus uz pilsētas akmeņiem
another fun fact – mūsu trips sākās tur, kur beidzās the beach, un beidzās tur, kur sākās the beach
bet kas man visvairāk patika taizemē, ir tas, ka nevienu nekrata dumju baltu cilvēku blandīšanās pa vietām, kur viņiem nevajadzētu būt – ej kaut zem šosejām pa bomzīšu štābiņiem, pa favelām, neviens uz tevi pat tik daudz kā šķībi nepaskatīsies
un nobeigumā jums veltījums no pō (mūsu slepenais bīčs bija tieši viņpus latvijai)