kaut kāds pilnīgs christmas came early kvīkends (nu vienīgi atskaitot futbolu, bet не будем о грустном)
apmeklēju slaveno pusotras stundas laikā izpārdoto kinoblogeru zvaigžņu karu seansu (biļetes aizgāja tirdzniecībā piektdienas vakarā pusnaktī, kas manuprāt ir tīra kaitniecība, bet es tomēr šubr dzimšanas dienā un zolīdā štīmī un stūrītī un telefonā pamanījos nopirkt apmēram pēdējās, kuras varēja dabūt blakus un ne gluži pirmajā rindā)
esmu pārsteigta par šodien cibās pēkšņi uznirušajām neapmierinātajām atsauksmēm, bet domāju, ka šiem atsaucējiem visticamāk nekādi jauni zvaigžņu kari nebūtu bijuši gana labi
mani personīgi šokēja konkrēti viena lieta, un tas nav spoileris – kā var dot zvaigžņu karus tulkot cilvēkam, kurš nezina vārdu "džedajs"? (tulkoja dace andžāne, ja kas, un tulkojums bija vietām ļoti vājš, vienā vietā labs, bet nu jā, zelēklis, bļaģ, un džeds)
visādi citādi (un bez spoileriem) itin brīnišķīgi zvaigžņu kari
un kinoblogeru seansa ekstras – samērā pieklājīgas horeogrāfijas gaismaszobenu kauja (viens džeks bija ievērojami veiklāks performeris gan) un sus dungo akustiskais orķestris kostīmos un ar visiem impērijas maršiem un citu zvaigžņu karu un ne tikai zvaigžņu karu muzonu (paldies silpurenei par atgādinājumu)
tad vēl nejauši iedzīvojos dažās dzejas grāmatās (cibasspēks sagādāja annuškas krājumu no mansarda izpārdošanas, kurā manis nebija, nejaušība aizveda pie rokpeļņa krājuma, un ja ka, neputnā ir palikuši pēdējie varbūt desmit vērdiņa krājumi, es paņēmu divus, un vienu jau palaidu tālāk dzīvē), un mēs tās visas pa riņķi lasījām pie balzama glāzītēm piektdienas vakarā krogā, vai tas nav jauki
un sestdienā mēs beidzot izdarījām to, par ko tik ilgi runājām – "jāēd austeres, kaut kad jāēd austeres, kaut kad mēs noteikti saņemsimies un iesim baigi ēst austeres"
izrādās, nekur nav jāiet, ir no džekiem feisbukos (mija, kā viņus sauca?) vienkārši jāpaņem pāris kastes austeru un jādara to mājās
sākumā mums, tas ir, mijai bija četri austeru nazīši, beigās palika viens
atvērtās austeres kārtojām veļas grozā un paplātē, jo jebkurš šķīvis pret tādu vienu resnu franču austeri uzreiz izskatās vienkārši smieklīgs
un pirms pārmetat mums buržujismu un izšķērdību, man jāteic, ka apēst mājās duci austeru un iedzert cremant izmaksā ne vairāk kā pieklājīgas vakariņas ar vīnu ne pārāk dārgā restorānā
un austere ir ārkārtīgi sātīgs proteīns, tā ka value for money ir visnotaļ lielisks – ar duci austeru esi dūšīgi paēdis visu dienu
vārdsakot iesaku visiem
ak, un vēl uzklausījām mazliet gata ziemas un stīgu trio, bet man tomēr viņš vislabāk patīk kvarķirņikos un ar janku un ļetovu repertuārā
paldies, es savus ziemassvētkus jau esmu nosvinējis, apm. ņurd