lai slavēti mūsu gaišība un redīss, kuri uz kasdārzā ieradās ar tādu bekona kravu, ka puskilo vēl pāri palika un turpina izkrāšņot mūsu dienas
vēl man paveicās tiešās pirkšanas pulciņā dabūt jaunlopa aknu (jūs neticēsiet, subproduktus dabūt ir visgrūtāk), un tā ir sadziedājusies ar bekonu tai dienu izkrāšņošanā
mans kroņa numurs ir tāds, ka beidzot esmu pirmoreiz mūžā uztaisījusi pastēti, un nevis šādu tādu, bet bekonā ievīstītu un ūdens peldē karsētu
tā nu reiz ir pastēte, kuru var un vajag ēst no trauka pa taisno, nevis ziest uz maizes