kicīts nesaprot, kāpēc es lēkāju pa māju un sajūsmā spiedzu sapratīšu, ja jūs arī nesapratīsiet, bet vienalga lēkāju un spiedzu jo pilnīgi ne no kā un tikai uz čuju uztaisīju ideālu kariju! bez pastām, bez receptēm, tikai ar "pastīsimies, kas te sanāks" nu jā, jums tā ir ikdiena, bet es vispār ēst neesmu gatavojusi piecus gadus! ja tas būtu jāliek restorāna ēdienkartē (pilnīgi būtu pelnījis), to sauktu creamy thai prawn curry, un gatavo to šādi: dziļā pannā vai kastrolī vai kur jūs taisāt savus karijus apcep/apsautē sīpolu, ķiploku, čili un galangalu (kuru es griežu gabalos, lai var viegli atrast galaproduktā un neēst, jo citādi tā ir elle, un vispār viss kukings pēdējās dienas griežas tikai ap to, kā izmantot svaigu galangalu veidos, kas nav tomka, lai gan tom kha pla, kamēr jūs visi ēdāt tom kha gai, arī bij visai labi, tikai nākamreiz meklēšu stingrāku balto zivi) pēc brīža piesautē klāt ripiņās sagrieztas mazās svaigās kukurūziņas tad piegāž bundžu kokospiena (starp citu, (pagaidām) neapmaksāta reklāma – ja jūs esat tādi paši kokospiena hoarderi kā es, jums patiks tas, ka rimijos šobrīd ir ļ. pieklājīgs ica kokospiens par septiņdesmitfakingdeviņiem santīmiem, es esmu pievilkusi jau pilnu aliņu ar šitiem, kokospiena mājās nekad nav par daudz) tad piegriež cukīni un pielej ziveni (ļoti uzmanīgi, ziveni nedrīkst par daudz) ja kas, ir pilnīgi ok, ka šajā brīdī tas viss garšo pēc sūda tad pieber (pirms pāris stundām atlaidināties noliktās – receptēs vienmēr pret beigām ir šitāda podjobka, ka kaut kas ir bijis jādara aizvakar) saldētās tīģergarneles, tās kuras vārītas un mizotas, tikai ar astītēm sutina ne vairāk par pāris minūtēm, lai garneles nepārvēršas gumijas pazolēs (un kā šādus ēdienus silda?) tad piešauj viena laima sulu, un pēkšņi tas viss garšo pēc nepieklājīgi garšīga karija, un rasbainieks aiziet lēkādams un spiegdams, un neviens viņu nesaprot
|