a) uz tādām gruntīgām paģirām man ir tāds kā out of body experience, kas tehniski ir i'm trapped in this body but it's not me experience, kad mans rumpis staigā apkārt un dara lietas, bet īstais rasbainieks ir tāds mazs susuriņš, kurš sēž tajā rumpī iekšā mazā stūrītī, blisinādams lielas un izbiedētas acis, un uz visu izbrīnīti noskatās b) jūs esat man jautājuši, kāpēc es tik ļoti priecājos, ka manam šveices nazītim ir arī zāģis protams, es viņu neizmantoju tik bieži kā korķviļķi vai zobbakstāmo, bet kad pienāk tāds brīdis, kad aukstā un tumšā vakarā depo veikala stāvvietā vajag pārzāģēt 1x1 cm līstīti, priekā un lepnumā staro gan rasbainieka rumpis, gan tas augšminētais mazais susuriņš, kurš ir veikli nomenedžējis, ka rumpis līstīti pārzāģē – mazs solis cilvēcei, liels mazam susuriņam c) restorāndienā figurējām apkārt pa pilsētu ēdot un dzerot, bet gandrīz pavisam izvairoties no pašas restorāndienas aptiekā kristaps bij krietni iesprindzis un sagādājis okru, kuru latvijā tā ikdienā dabūt nevar, un pagatavojis proper gambo dūriņa bij atvedis kravu ar vin naturel et fromages divers, pie kuras iznīcināšanas mēs piestrādājām jo centīgi aiz kam arī it kā restorāndienas pasākumā ķipī nonācām pirmkārt krietnās burās, otrkārt jau faktiski restorāndienas beigās, bet nu paspējām uz sušu leftoveriem un, atzīstos, mēs ar pō mazliet paaurojām karaoki, visu atzīstu, neko nenožēloju
|