piektdienas vakarā kādas pāris stundas pēc pusnakts finišēju darbus, pirms gulētiešanas pusmiegā ar jau ierastu kustību noskrūvēju virtuves izlietnes sifonu, ieleju pa taisno trubā hg, santehniķis atvaļinājumā un prom no rīgas, esmu bijusi tai trubā ar trosi (žurku, čūsku, kādi vēl mīļvārdiņi) un ar ķīmiju jau cik reizes, cerību nav, viss ir stabili ciet, viesi brauc svētdien un tad mēs braucam prom, cerību nav, nopūšos un eju gulēt
sestdienas rītā pamostos ar ziņu no santehniķa telefonā, ka viņš var piebraukt pēc stundiņas
atņem cilvēkam ēzeli, atdod cilvēkam ēzeli, un skaties un priecājies, cik cilvēks priecīgs