sendzirdēju nuredzēju to hrestomātisko behu
braucu vakar pirms 19 uz āgenskalnu pār akmens tiltu, korķu nav, viss mierīgi
godīgi stāvu kā pirmā pie sarkanā tur, kur pagrieziens uz raņķa dambi (viena josla iet taisni, viena pa labi)
un te pēkšņi pilnīgā nahalā piebrauc man priekšā džipīga beha un iekārtojas
nācās ar viņu sadzīvot līdz āgenskalna tirgum
pagriezienu tiešām neparādīja nevienu
un priekš tādas steigas nepiedienīgi lēni čammājās pār tramvaja sliedēm

bet

tie izrādījās tikai ziediņi šajā dienā

vēlāk vakarā ap 22 braucu uz pilsētu
pārbraucu pāri vanšu tiltam, laiks nemīlīgs, redzamība ne pārāk, līņā, gaismiņas tumsā zaigo
tai vietā starp 2. videni un to otru skolu saprotu, ka man vispār jāpārkārtojas vienu joslu pa labi
pārkārtojos
un tai pašā sekundes desmitdaļā redzu, ka manis tikko atstātajā kreisajā joslā pašā vidū (ne uz sadalošās līnijas, bet joslas vidū) nekustīgi stāv sieviete garās tumšās drēbēs
aiz manis tai joslā bija vēl viens auto
spogulī redzu, ka paguva apstāties
satiekamies ar to vēl vienu auto pie luksofora turpat tālāk
sieviete pie stūres met krustus