mana dzīve būtu daudz labāka, ja es spētu cilvēkus mīlēt ar tādu bezgalīgi siltu beznosacījumu mīlestību, ar kādu mīlu savus kaķus

dārgie draugi, kas ir tēmā
te tāds jautājums pacēlās
ja cilvēks, kurš nav lasījis gibsonu viljamu vispār nekad un pārējo kiberpanku arī necik, tagad pēkšņi tā kunga 2020. gadā ņemtu lasīt neuromanceri, vai tas būtu labi darīts? vai tomēr pa šiem 36 (akdievscikdaudz) gadiem (lai gan es teiktu, ka drīzāk pa pēdējiem ~20) tur aprakstītais ir pārāk precīzi pietuvinājies mūsu pašreizējai realitātei (this stub) un būs grūti novērtēt, plus tas, kas nepārklājas, uz tā fona nepatīkami kniesīs?
has it aged well?
ja kas, jaunajam gibsonam esmu pusē, ļ. labs, auksti rekomendēju