gadījāmies te uz kvīkendu maltā, izrādījās ohujenna
pats smieklīgākais laikam bija tas, kā mēs ar kicīti un miju izpildījāmies comino salā
(diskleimēju, pasākums vispār bija grandioza iekāpšana tūristiņā)
cenšoties notīties kaut mazdrusku tālāk no biezās cilvēku zupas, galu galā aizgājām tuksnesī
tur atradām bīču pretējā krastā, kurš jau likās pilnīgi pieņemams (un to jūs dzirdat no cilvēkiem, kuriem normāls bīčs ir kurzemes piekraste – ja var redzēt cilvēka stāvu tālumā, tas jau ir par daudz, bet nu mūsu standarti krita ātri un koši) un arī aukstu prosecco mēs tur atradām
atpakaļceļam uz ostu nofraktējām vecu hipiju ar džipu, ietraušamies iekšā, vienā rokā pudele prosecco, otrā rokā kāsis
tas mums jautā – do you smoke weed?
tā kā tas ir tieši tas, ko mēs viņa mašīnā tobrīd darām, sajūsmināti mājam ar galvu un saucam jā
vīriņš izvelk no bardačoka kāsi, piepīpē un pasniedz mums
un uz to skaļāko ierubī tears for fears