mīļā, mīļā lisabona
kas man lisabonā ārkārtīgi patīk – tik daudzās vietas, kas ir paredzētas ēšanai naktī
šoreiz viens no draugiem uzņēmās pār mums šefību, lai izrādītu tieši tādas vietas
mans absolūtais favorīts – restorāns ar greznu bufetes interjeru, kurš stāv nemainīgs no atvēršanas sešdesmit sestajā, ik dienas vaļā līdz trijiem naktī un ārkārtīgi zolīds
vēl man patīk, ka visur, kur notiek naktsdzīve iekštelpās bez ēšanas, var pīpēt
nu vai nevar, bet cilvēki pīpē – ne daudz, cirvi pakārt nevar, bet pīpē
starp citu, es pati nepīpēju, un ir mazliet jāmaina teiksim drēbju mazgāšanas ieradumi, ja iet uz šādām vietām, bet man reāli patīk, ka citiem nav jāiet ārā pīpēt
vēl kaut kā stipri gadījās tā, ka mūsu draugu pulciņš, kuri savā starpā ir labākie draugi forever, dažādās savstarpējās kombinācijās izvadāja mūs pa vietām, kuras riebjas tiem no pulciņa, kuru nav klāt, tas bija tik mīļi
nu un, sobstvenno, iemesls vai vismaz iegansts, kāpēc šoreiz braucām – aizpildīt the cure vārdā nosaukto lielo caurumu koncertvēsturē
ok, visa latvija viņus jau ir atskatījusies pa sazin cik lāgi, un šajā tūrē visi jau ir bijuši uz tuvējiem koncertiem
bet lisabonā viņi spēlēja the blood, un vispār hitparāde bija iespaidīga
tiešām gandrīz trīs stundas un trīs gari encore
no hitiem nospēlēja laikam gandrīz visus, nu,
skatieties paši (bet viena gan man pietrūka, uzminiet nu, kura)
publikā baigi interesanti, kā blakus sadzīvo tas, ka uz superhitiem, nu tur friday i'm in love un boys don't cry un just like heaven (ō, kā just like heaven man norāva širmi) visiem telefoni gaisā un nu tik filmēs (tā laikam šobrīd izskatās arēnu izmēra pūļa atzinība, neaprūvēju, bet jāsadzīvo), un uz teiksim tādu nehitu kā play for today tūkstoši cilvēku dzied sākuma siņķika partiju, ne ar kādiem telefoniem gaisā nemahājoties
galvenais stārs, starp citu, bija gallups
ir tas krievu futbola komentētājs, kurš jūsmo par какие мускулистые ноги – vot, gallupam ir ещё какие мускулистые ноги, un viņš tās visā uzstāšanās garumā bāž kamerā, kura raida uz sānekrānu
bet roberts beigās bija dikti aizkustināts
un mēs arī