runājot par izvēlēm, lēmumiem un apsvērumiem
čota atcerējos epizodi no kādas ~piektās klases
mums skolā bija tāds priekšmets kā angļu pulciņš
no angļu valodas stundām tas atšķīrās ar to, ka bija jāzubrī nevis gramatika un topiki, bet pantiņi un dziesmiņas un jāuzved ludziņas
un tai ~piektajā klasē pienāca laiks uzvest ludziņu par sniegbaltīti
kas kolektīvā ienesa zināmu satraukumu, jo tur tak uz to sniegbaltītes modināšanu jābučojas
galvenie varoņi tika izvēlēti slēgtā klases balsošanā – meitenes iebalso princi, zēni iebalso sniegbaltīti
meitenes, sarkdamas un bālēdamas, čukstēja skolotājai ausī savas simpātijas
rezultātā par princi ar nomācošu balsu vairākumu tika iebalsots tāds, nu, neinteliģents zēns, kurš tai laikā dikti patika lielajam vairumam klases meiteņu (un ļ. nepatika man)
savukārt par sniegbaltīti iebalsoja mani, jo es labi runāju angliski