ir tomēr tik jauki festivālā nestrādāt gandrīz nemaz (viena filma taču neskaitās) un būt vienam no tiem, par kuriem atklāšanā manskis rūca "nāk te visādi tikai uz atklāšanām un noslēgumiem", visam tādam akurāt tā un arī galīgi ne tā kā stāv rakstīts sēdēt ložā "streičs un pieci cibiņi" un saviesīgi atslābt ar godājamiem līdzbiedriem un visādiem susuriņiem
atklāšanas filma ļoti skaista (es gan domāju, ka gruziju drošvien ir grūti nofilmēt tā, lai nebūtu skaisti), labi un svarīgi stāsti, 95% trāpīga mūzika (un tie 5 uzmācīgi liekie % iestājas pašās filmas beigās, tā ka neizpurgā gandrīz neko), iesaku pie izdevības noskatīties