|
[Oct. 11th, 2015|10:50 pm] |
skaņu "saksofona lāsts" mežā mana mīļākā grupa bija zs, tāda tortoise ar saksofonu un liturgy bundzinieku liturgy bundziniekam patika mans rokasspiediens (man patīk, ka cilvēkiem patīk mans rokasspiediens) bet nopietni, festivālā acīmredzot bija brīfs "mums vienalga, kā jūs tur dabūjat iekšā saksofonu, bet tā ka lai būtu" – ja ne dzīvs saksofons, tad vismaz samplēts kinoteātrī dienvidpols mana mīļākā filma bija rembo (nosferatu coming a close second), mēs taču tagad visi esam rebeļi, vai ne vēl no svarīgajāms ziņām – austrā tagad ir sestdienu brančs, tur viss ir nepiedienīgi garšīgs, kā vienmēr austrā, un laiks arī kā pie cilvēkiem, līdz pieciem ar astīti, nevis tā kā te dažviet, brančs beidzas ap to laiku, kad cilvēki sestdienā mostas
|
|
|