|
vombatēnu pilns dārzs, tas ir jauki, un ļoti jauki ir arī tas, ka vombatēni atnes uz ballīti visu to, ko es gribēju pagatavot pati, bet nebija laika, paši grilē, paši salej, un paši beigās palīdz novākt, mēs pat lietu aizsvilpojām prom, un vēl ir tādi vombatēni, kuri ierodas minūti pirms mēs ejam gultā un aizrauj siltajā naktī sagaidīt rītu uz špalām (špalas ir metafora, trubu kalns ir reāls, zem asfalta ir pludmale)
dārzs ir godam izturējis ugunskristības ar lielāko sālsmaizes apmeklējumu ever (bija taču vairāk, nekā iepriekšējā?), tagad atkal brūķēsim tikai mazos un intimos formātus, tos slavenos "tik viesu, cik auduma salvešu un vienādu galda piederumu", lai gan grila pārtikai tas nav sevišķi aplikabli
man ļoti žēl, ka tiem, kuri uzkavējās gana vēlu, nācās piedzīvot to riebīgo darvas karoti visā visumā lieliskajā medus mucā, kādas viešņas (šeit jaunais labais tonis prasa rakstīt vārdu uzvārdu un moš vēl personas kodu, ja?) iekāpšanu orkā un delīrijā (starp citu, varbūt kādam ir lieka saujiņa špakteles, man te trepjtelpas sienā varoņu izdauzītais caurums jāaizšpaktelē), un dubultžēl, ka tā nevaldāmā delīriskā aurošana uzrāva kājās visu māju, jo sanāk, ka kaimiņi ballītes foršajā daļā nepiedalījās, bet neforšā daļa pie viņiem atnāca neaicināta (sorry!) un ne pa kam prom nedabūjama (goda vārds, es trīs reizes biju šitik te tuvu, lai zvanītu policijai, tas tik būtu numurs, izsaukt mentus uz savu sālsmaizi) (un mīļš paldies usnei par skarbajiem un taisnīgajiem vārdiem)
nu ko es varu teikt, ja jūs pie manis ciemos bravūrīgi nerespektēsiet elementāru pieklājību un lopiski izturēsieties pret maniem kaķiem, jā, es jūs paņemšu aiz čupra (burtiski) un iebāzīšu ar purniņu čuru peļķītē (pārnestā nozīmē), un nekāda upura spēlēšana jums neko nedos
ā un kurš maukmēbele nospēra vārtu atslēgu? vai tā jūs māmuliņa audzinājuse?
|