#saprotupēdējais
kautskis taču ir mūsu sesils
viņa slejas gan (pagaidām?) ir šauri specializētas, bet labs nāk ar gaidīšanu, vai ne?
un pagaidām lasīsim vintāžīgu kautski sesilu no astoņdesmit trešā, par kolu un mērkaķingu un kolu, kuras vairs nav (ievērojiet pirmo rindkopu, kautskis kas kautskis)

kicītim pilnīga taisnība, mordoras pakājes štābiņā ir tik labi, ka negribas iet no tā ārā, ja nu vienīgi ar riteni pabraukāties
ļ. patīk, ka visas lietas ir atradušas savas vietas, un skats no darbatpūtas krēsla ir uz dzelteniem ķieģeļiem un frīzēm, puķpodu pilnām palodzēm un jz. mazās mijas bildi pie sienas
beidzot arī žūrfiksa pēdas ir nokoptas par visiem 95% (tātad var sākt visu no gala, kurš grib nākt vakariņās?)