jūs jau zināt, ka mana mīļākā fīča jaunajā josemītā un jaunajā iosā ir handoff, bet tagad festivālā man viņa ir vispār nenovērtējama
strādāju es vismaz 15 stundas diennaktī, un no tām pa telefonu runāju kādas 3 – 5
un ir tik ļoti ļoti kruta, ka pa telefonu norunāto stundu laikā es mierīgi varu izlasīt tikko saņemtās īsziņas komputorā un pat uz viņām atbildēt

vēl festivālu ziņās – es šodien biju oficiālais pārtībomža pārstāvis
aizgāju uz filmas pirmizrādes banketu (bet ne filmu), piebāzu kabatas ar konfektēm no banketa galda (kuru neorganizē festivāls) un aiznesu uz festivāla biroju
protams, tieši tai brīdī, kad bāzu ķešā pēdējo konfekšu sauju, mani pieķēra fotogrāfs

rubrikā "acīmredzamais neticamais", kā arī "rasbainieks atkal raksta par likumiem, kas te notiek, ibio?"
jūs zināt, mums ir tāds valsts valodas likums
tajā visa cita starpā ir noteikts šis tas par filmu publisko atskaņojumu

17.pants. (1) Publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.

kā gadījies, kā ne, valsts valodas centra uzmanības lokā 2014. gadā ir nonācis, ka jau gadiem ilgi latvijā tiek praktizēta arī tulkošana austiņās
kas pēc likuma tipa ir nelegāli (lai gan ir arī vēl viena uzskatu skola, kas velk uz interpretāciju "austiņas ir kaut kas ļoti līdzīgs ieskaņošanai")

mēs par šo esam draudzīgi un patīkami parunājušies, šķēpus neviens nelauž (ja nu vienīgi birokrātiskajos gaiteņos)
bet kā tas ir iespējams, ka no tiem likuma rakstītājiem un/vai no valsts valodas centra neviens(!) pēdējo 20 gadu laikā nav bijis ne uz vienu arsenālu, ne uz vienu no arsenāla satelītfestivāliem, kuri ziedu laikos bija 3 gab gadā, ne uz vienu baltijas bloody pērli, pat ne uz vienu teātra viesizrādi, kuras arī mēdz būt ar tulkojumu austiņās?