tai pēdējā auroras koncertā vienā brīdī visi sāka ar kaut ko mētāties
kad publika bija saplosījusi bungvālīti un ritvara mestos krekliņus, rūdītis padomāja, padomāja, un ielidināja zālē mediatoru
pēc trajektorijas spriežot, viņam bija jānokrīt mazliet pa labi no manis
zēni blakus meklēja, meklēja, pēc nākamās dziesmas meklēja, pēc aiznākamās meklēja, es spīdināju lukturīti, lai zēniem palīdzētu, bet meģiks neparko neatradās
vēl pēc nākamās dziesmas es viņu atradu
savā ļifōnā
atdevu zēniem, es jau rūdīša meģiku kolekciju izšurīju aizviņdien un nolaupīju gandrīz savu mīļāko