nezinu, vai man ir kaut kāda īpaši draudzīga seja, vai kā reiz īpaši nīgra, tātad izskatos pēc vietējās, visvairāk jau no rītiem, kad steidzos uz darbu, bet londonā man ceļu jautā apmēram tikpat daudz kā manam dzīvesbiedram visur streļī cigaretes un/vai festivālos prasa gandžu (tas ir - ļoti bieži)
šodienas hailaits - zaķis, kuram ierādīju viņas aifonā jau atvērtajā kartē ar sazīmētu maršrutu, kā var to maršrutu redzēt attiecībā pret tavu virzienu (tas prasa divreiz nospiest vienu pogu)