manā dzīvē ir pārāk daudz orālo mierinājumu un pārāk maz kustību (c) krī
kā ar nazi sirdī iedūra
šodien ilgo ceļu kāpās līdz manai jaunajai pasta nodaļai (par kuru būs atsevišķs stāsts) un manam namam atrada sengaidītais auzpārsļa skrējējkrekls
bet vai es to iemēģinu? nē, es sēžu uz savas ievērojami apaļās pēcpuses (sveiciens melnajām apenēm! škatulkas studijā!) un naski virpoju, pa brīdim aiz sevis saslaukot iztecējušās smadzenes un orāli sevi mierinot ar garšīgākajām olīvām un garšīgāko fueti pilsētā
vot kāpēc nevar reizē strādāt un skriet, nevis strādāt un ēstundzert