kamēr es gulēju, kiceks jau visu izstāstīja
bet tas jau netraucē man arī izstāstīt
kad beidzās mana sūrā sestdienas darba diena, ciemos atnāca mincīši t., pabaroja un piedzirdīja (vai drīzāk piedzirdīja un pabaroja, ja precīzi hronoloģiski), lai mēs visi desmitos vakarā varētu būt uz strīpas un burās
tur mēs arī bijām, uz strīpas, burās un ar ziediem

ja ierakstā up ir drusku pārproducēta glance, tad dzīvajā ir proper raw electro dreampop, gaidiet turpmāko koncertu afišas
bet lielākais vakara pārsteigums, straight to zelta fonds, ir fakts, ka mums ir pašiem savs forest swords (un mazliet aphextwins un krietni seefeel), viņu sauc aon, klausieties viņa soundcloudu
"metālisti ir lupatās jau pusnaktī" (c) kiceks, un tā ir svēta patiesība, bet manā rokenrola un keiva reiva kokteilī reiva daļa laikam ir spēcīga, attapāmies dejuzālē ģenerējot aplausu vētru pēcpasākuma klusumā, nodancojuši visu skaidas diseni (tas ir vēl viens pārsteigums, skaida spēlē jaudīgi inteliģentu rather postpunk disko, es taču vispār nezināju, ka viņam ir gaume)
es mīlu rīgas naitlaifu, pat ja viņš beidzas trijos

šovakar mūsu zilajos ekrānos - pepe pret džidži
kurš būtu domājis, ka tā tās kārtis saliksies