festivāls ir teicami nofestivālēts, paģira godam nopelnīta
zintas jaunie pīlādžu vīni ir brīnišķīgi, īpaši brokastīs
pieņemu, ka msjē cikuzis jau meklē jaunu dzīvesvietu, šoreiz tā patālāk no vecrīgas, jo cik tad ilgi var izturēt stabilu žūpviesu plūsmu ik nakti ap diviem (nelaime vārdā rasbainieks cilvēkus piemeklē gluži kā pēc pulksteņa), faktiski štābiņš jau var kvalificēties kā melnais caurums
vēl man ir tips un triks "kā neaizmigt meikapā" - izskriet no mājām uz brītiņu ar plānu "pēc tam atnākšu sapucēties" un pārrasties pret rītu joprojām pilnīgi nesapucējies, bet neviens tāpat nepamanīja