ir brīvdiena, un manā vīnā atkal nav pārlieku daudz asiņu
piegdienas vakaru grezni pavadīju neoplazmas friziersalonā (totāli smalkākais salons londonā), sajutos kā iedzīvojies šajā pilsētā, jo māku no "kur es atrodos?" nakts vidū atbraukt mājās ar autobusiem, un tad pie miļōns gadu slēgtā melnā cauruma man uzglūnēja nenokausējamie igauņi, mēs attapāmies soho, kur ielas pilnas cilvēku, bet dzertuves visas ciet, tā visa vidū kāds kungs mums palūdza cigareti, mēs viņam palūdzām pavadīt mūs līdz kādai vietai, kur vēl var dabūt iedzert, un tā mēs visu nakti dzērām viesnīcas minibārus sausus, džentlmeņi koverēja visādas balsis (think the trip - can you do robert brydon doing michael caine), dāmas smējās, un kungs no ielas kādas piecdesmit reizes mēģināja nopleisot manu britu akcentu (pasaki to! un tagad pasaki šito! atkārto šito vārdu!) un vienmēr nonāca pie rietumlondonas
i do mirror west london quite nicely