tajā pilsētā, kurā es dzīvoju, vasaras vakarā mājupceļā var pasēdēt uz trepītēm, kuras beidzas upē, pasēdēt vēl citur pilnīgi neapmeklētā smilšu pludmalē ar soliņiem, strīpainiem ģērbkambariem un ūdeni siltu kā vannā, un vēl izmest līkumu pa slēgtu promenādi, kuras industriālajos krastos tiek izpildīts apdullinoši skaļš varžu koncerts (lūdzu, cienājieties ar businesa ideju - ūdens safari rīgas upēs un kanālos, programmā bebru svaigēšanas darbnīca un varžu kora meistarklase, apmeklētājiem obligāts dresskods - safari kostīmi un cepures)
un tas viss lēnā desmit minūšu velobraucienā no, es atvainojos, pilsētas sirds
nu un mājās kāpņutelpā ap pulksten vieniem darbdienas vakarā:
( nav ļ. skaisti, bet ir s. smieklīgi )
vienīgi ar vakariņošanas iespējām ap pusnakti varēja būt labāk tajā pilsētā, kurā es dzīvoju

puntem brīnišķīga grāmata iznākusi
tur ir viss

kreipāns: stadionā ļoti daudz bosnijas hercegovinas līdzjutēju un ļoti maz latvijas līdzjutēju
nu jā, visi foršie sektori par piečuku atdoti viesfaniem, mums paliek vai nu fošistu gals, un tur es neiešu, vai divi normāli sektori ar biļetēm par čiriku gabalā + viens buržuju sektors
es ļično sapratu, ka krupis žņaudz nevēlos iebudžetēt 20 latus, lai apskatītu begoviču un džeko

upd: pēcspēles intervijā gorkšs norūca "nu, par to, ka visas tribīnes ir izpārdotas bosniešiem, man komentāru nebūs"
interesanti, ka komentētāji bočkas kaķīja uz "švakajiem līdzjutējiem", bet nu tiešām, pat uz grieķijas spēli šitāds tribīņu sadalījums nebija