uz joņeva grāmatas prezentuhu aizgāju nu tā stundiņu pēc oficiālā sākumlaika
degungalā aiznesa pēdējo grāmatas eksemplāru, nodomāju, dzīve ir beigusies
tad nopizģīju blakussēdētājam palasīt, izlasīju pirmās trīs nodaļas
tas taču ir pilnīgi normāli, jaunkundze tilla kleitā aiziet uz bāru un lasa tur grāmatu un dzer šampanieti
tikmēr spēlē reti laba diskotēka
tb šolis liek visu to, ko mēs klausījāmies deviņdesmitajos, un pēc pāris aliem arī to, ko mēs vienkārši gribētu dzirdēt
aiz kam ir īpaši jauki mājās pārnākot ieraudzīt ka blue monday (jā, bija programmā šovakar) turns 30 today
grāmata lieliska (pagaidām izlasīju kādas pirmās desmit nodaļas)
mums ar joņevu svētdien randiņš (ekvivalents tam, kurš uzminēs, kāpēc)

dāvanas dienā, kuras nosaukumā kaut kur paklīdusi solidaritāte, palikušas tikai sievietes:
no rūža - neliela eksplozija, izsisti korķi, čirkainas ūsas un pie mutes apsvilušas spalvas rūdim, pārkosts barošanas vads makbukam, paldies, rūdolf (funkcionējošā 220 pirms adaptera viņš laikam vēl nekad nebija iekodies)
no dzīvesbiedra - (gandrīz) nekavējoša atgriešanās mājās, paraugstunda lodēšanas mākslā un sievietes histērijas pārciešanā (kā es kliedzu, jezusmarija, kā es kliedzu) (starp citu, ja jūs vēlaties gaišā dienas laikā pilnīgi nemanāmi nomušīt kādu cilvēku, es varu piedāvāt tam ideālu lokāciju, šeit neviens nepievērš uzmanību kaut kādai ziniet kliegšanai)