tā kā vajadzīgākās lietas svētkos ir skrūves, dībeļi un kanalizācijas tīrāmā matrikstruba, mājsaimniecība pārkāpa sev pāri un devās ārā, lielajā pasaulē, uz veikalu krauta.
pie veikala ārdurvīm sēdēja divi kaķi. cilāja ķepas, jo salst taču, un ņaudēja uz garāmgājējiem un trinās gar kājām un murrāja, ja izdevās pieglausties. mājas kaķi, kopti un sabiedriski.
kad mēs atvērām durvis, lai ielaistu kaķus veikala priekštelpā, atsteidzās apsargs, pieteica durvis vaļā neturēt, un, acīm lepni mirdzot, paziņoja, ka viņš pats savām rokām te tos kaķus ir izmetis un iekšā neparko nelaidīšot. jo veikalā taču ir kafejnīca, un pvd nepieļauj dzīvnieku atrašanos kafejnīcās. vispār pieļauj gan, teicu es, un jums bez kafejnīcas ir arī tirdzniecības zāle (kurā tirgo akmens vati, kas ir toksisks materiāls, un uz kuru pvd skatās vēl šķībāk, nekā uz dzīvniekiem, un tas ir tikai viens piemērs), un ir arī palīgtelpas, tur jau nu toč var ielaist kaķi pasildīties. nē nē, uz visām šīm telpām arī attiecas tie paši pvd noteikumi (te mēs atceramies akmens vati, ja), un jūs taču redzat, mums uz durvīm ir norādīts, ka nekādus dzīvniekus nedrīkst ievest (plašs žests uz sunīši-pārsvītroti uzlīmi, kura neattiecas laikam vienīgi uz žurksuņiem, kuri pa šo pašu veikalu cilpo, apzinīgu apsargu netraucēti).
pēc kāda laika mēs atgriezāmies, šoreiz jau ar kaķpārtiku (ja arī mēs nevaram paņemt uz mājām divus kaķus, varam vismaz pabarot, jo paēdušam dzīvniekam ir vieglāk paciest salu).
izrādījās, ka viens no kaķiem pa to laiku ir noslēpies kaut kur veikalā, personāls ir diezgan lielā izmisumā, jo uz nakti kaķi atstāt viņi tur nevar, pēc 10 min darba laiks beidzas, un ziemassvētkus nāksies svinēt darbā, dzenājot kaķi pa veikalu.
būtu ielaiduši pasildīties kontrolētā vidē palīgtelpās, varētu laicīgi doties mājās svinēt savus ziemassvētkus.