pie tā, ka mana dvēsele vēl kādu nedēļu ir pilnībā pārdota korporācijai, esmu samērā pieradusi
viss laiks, kad kaut kur jāiet un kaut ko jādara, tiek azartiski nopizģīts korporācijai
zobārsts - stunda nopizģīta, grāmatvedis - stunda nopizģīta, un tā tālāk
brīvdienās vismaz var mierīgi pastrādāt, pārējie ir tik labiņi, ka liek mieru
vienīgais rūgtumiņš, ka skrējiens pēc haļavnijiem opiātiem visas trīs dienas karājās deguna galā, bet tā arī palika nenopizģīts