par labasdabas kopējo atmosfēru visu pastāsta biļešu tirdzniecības politika "zem 18 gadiem 50% atlaide" reizē ar saukli "festivāls ģimenēm ar bērniem", vot, kur ir tā smalkā līnija?
tāds neliels pasauļu karš - blakus dzīvo tās ģimenes ar tiem bērniem, caur sidraba birzi gāju ne zariņa nenolauzu, atkritumus nemētāt un nevienu benčiku pa visu festivālu zemē nenomest, un padsmitgadīgi teļi, kuri nabu kasīdami vēro kā voluntieri vāc drazas ap viņu teltīm un 5 min pēc voluntieru aiziešanas atjauno miskasti iepriekšējā krāšņumā
attiecīgi спасение утопающих в руках самих утопающих, pie kā arī dūšīgi piestrādājām, sniedzot sev garšīgus dzērienus un uzkodas un prasmīgi izmantojot muzikālos peldriņķus
pirmās dienas muzikālie peldriņķi bija iļģi un mācītāji un latviešu hītu diskotēka kaut kad pēc tam, kad bijām pārlaiduši gāzienu un pamodušies ap diviem, lai beidzot sāktu kārtīgi ballēties, ā un vēl negaidīti lielisks d&b elektriskajā nodaļā rītausmā
otrās dienas muzikālie peldriņķi bija manta un chinawoman, par gaujartu manas jūtas ir dalītas - flautas pievienošana atmet visu atpakaļ pilnīgā mūzikas skolā un faktiski atceļ visu šubr deķīša vilkšanu uz inčīgāku eksperimentēšanu (aroniskā kārtā flauta esot kā reiz šubr ideja, please confirm)
bet manta bija lieliska un ar labākajiem kostīmiem festivālā, un chinawoman ir viena harizmātiska sieviete, un arī ja sākumā viņas lēnums likās garlaicīgs, tad drīz vien ievilka un nobūra
taču vislabāk man patika trešā diena, kad visi beidzot brauca prom un sākās īstā ballīte ar garu asti rīgā